Izlikšana no dzīvokļa – iemesli

Iespējams, ka vidusmēra pilsētniekam mūsu laikā nav sliktāka murga nekā tas, ka viņš paliek bez dzīvokļa. Tas, ka atrodaties burtiski uz ielas, bez sava stūra un bez perspektīvām dzīves apstākļu uzlabošanai, ir patiešām ārkārtēja situācija, tomēr diemžēl tas nav tik reti.

Vienkāršākais veids, kā izlikt bijušo vīru vai sievu, ir tas, ka dzīvoklis tika privatizēts pat pirms laulībām, saņemts mantojuma vai dāvanu līguma veidā. Šajā gadījumā tiesa noteikti iesaistīsies likumīgajam īpašniekam un pieņems lēmumu izraidīt bijušos ģimenes locekļus..

Starp citu, ja vecāki vai citi bijušās pusītes radinieki tika reģistrēti dzīvoklī pirms šķiršanās, viņi arī kļūst par bijušajiem ģimenes locekļiem un tiek pakļauti izlikšanai pēc riebtā dzīvesbiedra.

Tomēr ir vairākas nianses, kas var novērst tik rožainu diezgan vienkāršas izlikšanas attēlu. Gadījumā, ja bijušajai sievai vai vīram nav citu mājokļu, un pašreizējā finansiālā situācija neļauj īrēt dzīvokli, tiesa var izlemt par atļauju dzīvot šajā dzīvoklī vēl kādu laiku, visbiežāk uz 1 gadu.

Pieņemot šādu lēmumu, tiesa ņem vērā daudzus faktorus, tostarp:

• cik gadus laulātie dzīvoja kopā pirms šķiršanās kopumā un konkrēti šajā dzīves telpā;
• gan vīra, gan sievas finansiālais stāvoklis;
• izraidītā bijušā ģimenes locekļa veselības stāvokli un vecumu, kā arī citus jautājumus.

Faktiski katram atsevišķam gadījumam ir nepieciešama individuāla pieeja, tiesu praksē ir bijuši gadījumi, kad bijušajai sievai bija atļauts dzīvot vīra dzīvoklī vēl 3 gadus.

Tiesa arī var uzlikt māju īpašniekam par pienākumu palīdzēt bijušajai otrajai pusei, kura ieguva tiesības uz pagaidu uzturēšanos, iegūt jaunu dzīvesvietu. Tiesa, visbiežāk šāds lēmums tiek pieņemts tikai par labu tiem ģimenes locekļiem, attiecībā uz kuriem pastāv alimentu saistības. Tiesai jāņem vērā dzīvokļa īpašnieka finansiālās iespējas, ja viņa finansiālais stāvoklis neļauj pat savlaicīgi samaksāt alimentus, ko prasa likums, tad tiesnesis neuzliek viņam par pienākumu pirkt vai īrēt dzīvokli savai bijušajai sievai.

Bet daudz grūtāk ir izlikt bijušo neprivatizēto dzīvokļu otro pusi. Šajā gadījumā abiem laulātajiem ir vienādas tiesības izmantot dzīvojamo platību, protams, ja abi ir vienlīdz atbildīgi par komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksu, patiesībā viņi dzīvo šajā dzīvoklī un uztur mājokli pienācīgā kārtībā..

Tādējādi bijušo vīru vai sievu no neprivatizēta dzīvokļa ir iespējams izlikt tikai tad, ja ir iespējams pierādīt, ka persona nepiedalās komunālo pakalpojumu apmaksā, ir pārcēlusies uz citu dzīvesvietu vai ieguvusi jaunu māju. Šajā gadījumā jūs varat vērsties tiesā, kas izskatīs visas lietas nianses, jo īpaši noskaidros, vai bijušā laulātā vai sievas pārcelšanās bija brīvprātīga un vai pārējā mājsaimniecība neliedz viņam izmantot dalītu mājokli. Tiesa var atzīt personu par zaudētu dzīvokļa lietošanas tiesības tikai tad, ja ir pārliecinoši pierādījumi, ka bijušais ģimenes loceklis nepiedalās dzīves telpas uzturēšanā kārtībā, nemaksā komunālo pakalpojumu rēķinus un jau sen dzīvo citā dzīvesvietā ar jaunu. ģimene.

Vissvarīgākā nianse– bērni nekļūst par “bijušajiem” pat vecāku šķiršanās gadījumā, tāpēc īpašnieks tos nevarēs izlikt.

Otrs izlikšanas iemesls ir īpašnieka maiņa

Gandrīz neviens potenciālais pircējs nevēlas iegādāties dzīvokli ar tajā reģistrētiem iedzīvotājiem. Protams, ir ļoti daudz problēmu ar šādiem nevēlamiem īrniekiem, kuri nevēlas pamest dzīvokli, kas ir mainījis tā likumīgo īpašnieku. Tomēr Krievijas Federācijas Civilkodeksa 292. panta otrajā daļā joprojām ir paredzēta iespēja izlikt šādus “mantotos” iedzīvotājus kopā ar nopirkto dzīvokli..

Saskaņā ar šo rakstu īpašumtiesību nodošana jaunajam īpašniekam kļūst par iemeslu tam, ka iepriekšējā īpašnieka ģimenes locekļi izbeidz tiesības uz dzīvesvietu. Tātad pēc dzīvokļa pirkšanas vai pārdošanas darījuma reģistrēšanas Vienotajā valsts reģistrā par darījumiem ar nekustamā īpašuma objektiem un tiesībām uz tiem ir iespēja vērsties tiesā ar prasību izlikt no iepriekšējā īpašnieka palikušos iedzīvotājus.

Trešais iemesls izlikšanai ir īrnieka prasība

Skaidrs, ka dzīvošanu īrētā dzīvoklī nevar salīdzināt ar daudz stabilāku māju īpašnieku stāvokli. Un katrs īres dzīvokļa iemītnieks var saskarties ar īpašnieka prasībām pamest māju. Šādas neplānotas pārcelšanās iemesli var būt nesavlaicīga samaksa par mājokli, nepareiza dzīvesvietas uzturēšana kārtībā, kā arī mainīti īpašnieka apstākļi..

Krievijas Civilkodekss: Īpašnieka maiņa nevar būt iemesls nomas pārtraukšanai.

Interesanti, ka gadījumā, ja īre tika oficiāli reģistrēta, īpašniekam nav tiesību pieprasīt dzīvokļa īrnieka izlikšanu saistībā ar tā pārdošanu citam īpašniekam. Kā teikts Krievijas Civilkodeksa 675. pantā, īpašnieka maiņa nevar būt iemesls nomas pārtraukšanai. Tādējādi īpašnieks, protams, var pārdot dzīvokli, bet kopā ar īrnieku, kurš vienkārši samaksās jaunajam īpašniekam un varēs droši izmantot dzīvokli līdz līguma beigām.

Ceturtais izlikšanas iemesls ir komunālo pakalpojumu rēķini

Ir vērts uzreiz paskaidrot, ka par komunālo organizāciju rēķinu neveikšanu var izlikt tikai tos mājokļa iedzīvotājus, kuri tiek īrēti saskaņā ar sociālās īres līgumu. Tomēr pat šajā gadījumā elektrības, ūdens, siltuma un dzīvokļa nemaksāšana var nevis izraisīt izlikšanu, bet gan pārvietošanos uz citu, bieži mazāku mājokli.

Džeils Bastjēns-Lepēs. Ubags. 1880. gads

Saskaņā ar Krievijas Mājokļu kodeksu, it īpaši tā 90. pantu, ja dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi sešus mēnešus nemaksā rēķinus, viņi saskaras ar izlikšanu uz citu dzīvojamo platību, kas būs 6 kvadrātmetri katram pārvietotajam īrniekam..

Saskaņā ar likumu privatizētā dzīvokļa īpašnieku nevar izlikt par komunālo pakalpojumu rēķinu nemaksāšanu, ja šīs ir viņa vienīgās mājas. Pat ja īpašnieks 10 gadus nemaksā par dzīvokli, viņam draud ūdens un elektrības “vienkārši” nogriešana, īpašuma konfiskācija, jo īpaši automašīna, televizors un citas lietas, ko var pārdot, lai samaksātu komunālos maksājumus. Ja privatizēta dzīvokļa īpašniekam ir cits nekustamais īpašums, piemēram, zemes gabals vai vasaras rezidence, tad to kopā ar citiem īpašumiem var aprakstīt arī tiesu izpildītāji, vai arī dzīvokļa īpašnieks tiks izlikts uz šo viņam piederošo papildu dzīvojamo platību..

Piektais iemesls izlikšanai – hipotēkas aizdevuma nesamaksa

Izlikšana no dzīvokļa, kas iegādāts, izmantojot hipotēkas aizdevumu, draud cietsirdīgiem saistību neizpildītājiem. Protams, banku iestādes parasti nesteidzas izlikšanu, un pēc pirmās maksājuma kavēšanās diez vai aizņēmējs atradīsies uz ielas. Turklāt pati banka nav ļoti ieinteresēta dzīvoklī, tās galvenie ienākumi ir aizdevuma procenti, tāpēc banku iestādes ir ieinteresētas stabilā un regulārā visu maksājumu saņemšanā, kas nepieciešami saskaņā ar hipotēkas noteikumiem.

Tomēr, ja maksājumu kavējums pieaug un aizdevuma saņēmējs nemēģina situāciju labot, banka var nolemt izlikt no nodrošinājuma ar nekustamo īpašumu. Jāatceras, ka banku iestādei ir jāpaziņo aizņēmējam mēnesi pirms ierosinātās izlikšanas. Tādējādi hipotēkas maksātājam būs 30 dienas, lai veiktu jebkādas darbības un nomaksātu parādu..

Pat pēc tam, kad ir uzlikta pieeja tirgum, bet pirms publiskās izsoles parādnieks joprojām var samaksāt parādu un izvairīties no izlikšanas. Turklāt ir vērts atcerēties, ka pat pēc dzīvokļa pārdošanas izsolē bijušajiem iedzīvotājiem ir vesels mēnesis laika, lai savāktu un meklētu jaunu dzīvesvietu.

Saskaņā ar likumu, ja hipotēkas aizdevuma pirkšanas objekts bija tieši dzīvoklis, no kura parādnieks tiek izlikts, tad viņam bija tiesības uz pagaidu mājokli no speciāli šiem mērķiem izveidotā Rezervju fonda..

Sestais izlikšanas iemesls ir “slikta izturēšanās”

Izlikšanas iemesls burtiski “nekur” – uz ielas, var būt iedzīvotāju antisociāla izturēšanās. Starp citu, par huligānisku izturēšanos un daudzdzīvokļu māju dzīves noteikumu pārkāpšanu var izlikt gan dzīvojamās telpas īrnieku saskaņā ar sociālās īres līgumu, gan dzīvokļa īpašnieku.

Jans Stēns. Dzērāji. 1660. gads

Izlikšanas process par “sliktu izturēšanos” ir pietiekami ilgs un prasa nopietnus centienus no pilsoņiem, kuri vēlas atbrīvoties no nevēlama kaimiņa vai ģimenes locekļa, kas sabojā viņu dzīves garšu. Sākumā ir jāpierāda, ka īrnieks tiešām traucē pārējiem mājas iemītniekiem. Piemēram, obligāti jāzvana policijai, kura sastādīs protokolu un dokumentēs huligānisma faktu. Šādi protokoli vēlāk kļūs par pierādījumiem tiesā lēmuma par izlikšanu laikā.

Tādējādi īrnieki, īpašnieki un viņu ģimenes locekļi, kas:

• viņi dzīvokli izmanto citām vajadzībām, tas ir, nevis dzīves vajadzībām, bet, piemēram, kā mazumtirdzniecības vietu;
• nepareizi pārvaldīts mājoklis, ļaujiet to iznīcināt;
• sistemātiski pārkāpj kaimiņu intereses un tiesības;
• regulāri organizē iereibušās cīņas, atļauj sev huligānisko antiku.

Pirmo reizi dzīvokļa iemītnieks, pret kuru ir saņemta kaimiņu vai ģimenes locekļu sūdzība, saņems brīdinājumu (visbiežāk vairāk nekā vienu), un tikai pēc tam, kad īrnieks nav ievērojis prasības un turpina izturēties antisociāli, lieta tiks nodota tiesai, kas var pieņemt lēmumu par izlikšanu.

Starp citu, nav iespējams izlikt mājas īpašnieku bez kompensācijas – viņa māja tiks pārdota, tā daļa, kas nepieciešama īpašuma sakārtošanai, juridiskie izdevumi tiks atskaitīti no ieņēmumiem, bet pārējie līdzekļi bijušajam īpašniekam tiks piešķirti viņa personīgajām vajadzībām. Iespējams, ka ar atlikušo summu pietiks jauna dzīvokļa iegādei.

Pašlaik šādi izlikšanas gadījumi ir reti, taču šāda iespēja ir paredzēta likumā.

Izlikšanas kategorijā par “sliktu izturēšanos” var iekļaut arī to pilsoņu izlikšanu, kuriem ar tiesas lēmumu tika atņemtas vecāku tiesības. Gadījumā, ja dzīvoklis paliek bērna lietošanā, kopdzīvi ar nepilnvērtīgiem vecākiem var uzskatīt par nevēlamu un kaitīgu bērnu attīstībai, lai šādas bēdas mamma un tētis varētu zaudēt savu dzīves vietu.

Ir vairākas pilsoņu kategorijas, kurām ir “imunitāte” un kuras nevar izlikt:

• bijušie dzīvesbiedri, kuri, kaut arī viņi nepiedalījās privatizācijā, labprātīgi atteicās no savas daļas, bet viņiem ir visas tiesības izmantot dzīvojamo platību. Šajā gadījumā ģimenes loceklis it kā maina tiesības uz daļu no privatizētā dzīvokļa uz tiesībām izmantot dzīvokli;
• pilsoņi, kuri izmanto mājokli, pamatojoties uz testamenta atbrīvojumu. Piemēram, nekustamā īpašuma īpašnieks testamentā norādīja, ka dzīvoklis tiek nodots vienam no viņa ģimenes locekļiem, bet cits radinieks var izmantot dzīvojamo platību uz laiku, ko paredz testamentārā atteikšanās noteikumi. Un tomēr šādi mantinieki var zaudēt savas mājas, ja pārkāpj citu dzīvokļa iemītnieku un kaimiņu tiesības, tas ir, tādu iemeslu dēļ, kas ietilpst kategorijā “slikta izturēšanās”;
• pilsoņi, kuri ar apgādājamo ir noslēguši mūža uzturēšanas līgumu, saskaņā ar kuru īpašumtiesības uz mājokli citam īpašniekam tiek nodotas tikai pēc viņu nāves.

Kā redzat, izlikšanai ir daudz iemeslu, tomēr lielāko daļu no tiem var aizsargāt, parasti ievērojot daudzdzīvokļu mājas dzīves noteikumu ievērošanu, savlaicīgu komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksu un pamatzināšanas par savām tiesībām.