Solidaritātes memoriāls, kas uzcelts par godu kāda čīliešu svētā taisnīgajam darbam, kurš savu dzīvi veltīja rūpēm par sabiedrības atstumtākajiem un atstumtākajiem, ir betona struktūra zaļās zonas austrumu daļā.
No šejienes paveras brīnišķīgs skats uz majestātiskajām Andu kalnu grēdām, kas ir kā fons cilvēka veidotai struktūrai. Šī zona ir visatvērtākā, taču eksperti rūpējās par to, lai viņu radītais objekts nebūtu augstāks par pārējiem kompleksa namiem.
Šī projekta galvenā prasība bija radīt mieru un klusumu, tāpēc arhitekti nolēma izpētīt iespēju kombinēt blīvu un daļēji caurspīdīgu materiālu, lai izveidotu galvenās sienas. Viņi ir izmantojuši betona un stikla blokus, sapludinot dažādu blīvumu un krāsas vienotā fasādē, kas iekšpusē rada fragmentētu, perforētu gaismu.
Vai projektā tika ņemta vērā sakrālā memoriāla galvenā nozīme un kā tas tika atainots minimālistiskajā stilā?