Minimālisms visspilgtāk izpaužas vienkāršajā akmens grīdas segumā, nedaudz izliektajā vara jumtā un stikla sienās, kurās atspoguļojas debesis un okeāns, bet pati māja šķiet kā planējoša. Skandināvu pieskārienu piešķir raupjais pelēkais betona un koka vertikālo elementu apšuvums.
Dramatiskā gaismas un ēnu spēle, kas vērsta uz stiklu, saskan ar tērauda virsmām virtuvē, kas izskatās tīra un pragmatiska, kā laboratorija. Ģimenes guļamistaba nav pārblīvēta, un no tās paveras brīnišķīgs skats uz jūru – kā no kuģa klāja. Otrā pusē ir flīžu grīda, kas nemanāmi pāriet uz zaļo zālienu ārpusē.
