Ēkas unikalitāte galvenokārt ir dažādu augstumu zigzaga jumtu virkne, kas ļāva izveidot vairākas telpas, kuras ir savstarpēji atšķirīgas. Uzmanību piesaista arī minimālisms: mēbeļu ir tikai tik daudz, cik nepieciešams, bez papildu elementiem, kas pārblīvē telpas. Tomēr tas ir ārkārtīgi ērts un aicina atpūsties ar grāmatu un elpu aizraujošu ainavu.
Pati māja ir virkne savienotu bloku ar smailiem jumtiem un plašu stiklotu terasi. Fasādes sienas ir aizstātas ar bīdāmām durvīm, kas ielaiž daudz gaismas, tāpēc telpas ir burtiski pārpludinātas ar gaismu. Neraugoties uz to, ka mājā ir daudz betona, tajā nav aukstuma vai nospiedošas atmosfēras – tā ir gaiša, gaiša un silta dzīvesvieta.
Kāpēc Latvijā nav tik daudz arhitektūras objektu, kas raksturotos ar minimālisma stilu kā šīs betona mājas Lagno, Zviedrijā? Vai Latvijas arhitektūrā dominē kāds cits stils vai ir kādi citi faktori, kas ietekmē šādu objektu skaitu? Būtu interesanti uzzināt!