Īpašnieki Marija Granmārs un Čārlzs Sasiloto bija tik ļoti iedvesmojušies no Varnes darbiem, ka nolēma izveidot savu Naturhus versiju. Viņi iegādājās zemi, uz kuras jau atradās vasarnīca, un uzstādīja ap to standarta siltumnīcu, iztērējot aptuveni 84 tūkstošus dolāru.
Pāris mājā ir uzstādījuši centrbēdzes notekūdeņu attīrīšanas sistēmu, kas atdala urīnu no cietajām vielām. Pēc tam iegūtais šķidrums tiek attīrīts, izmantojot īpašas iekārtas, un tiek izmantots sēklu dobju un koku apūdeņošanai.
Siltumnīca ļauj pagarināt dārzkopības sezonu un audzēt Vidusjūras augus, piemēram, vīģes, kā arī samazināt apkures izmaksas.
Telpu starp mājas sienām un stikla norobežojošo konstrukciju var izmantot visu gadu. Tā sastāv no vairākām kompaktām terasēm un lielas terases uz mājas jumta.
Protams, šī koncepcija varētu darboties tikai valstīs ar skarbiem klimatiskajiem apstākļiem, kam raksturīgas īsas vasaras un aukstas ziemas. Bet pats fakts, ka mūsu raksta varoņi ir ļoti apmierināti ar savām mājām, runā pats par sevi.
Ko jūs par to domājat??
Vai Zviedrijas mājām ar siltumnīcām ir lielāka enerģijas efektivitāte salīdzinot ar citiem projektiem un vai tās ir piemērotas arī Latvijas klimata apstākļiem?
Zviedrijas mājas ar siltumnīcām ir pazīstamas ar savu augsto enerģijas efektivitāti, lielās izmaksās un ilgtspējību. Šīs mājas ir pilnīgi aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, lai nodrošinātu minimālu enerģijas patēriņu. Tomēr, jautājums par to piemērotību Latvijas klimata apstākļiem ir atkarīgs no dažādiem faktoriem. Latvijā ir daudz vairāk saulainu dienu nekā Zviedrijā, kas varētu izmantot siltumnīcu efektu, taču siltumnīcas varētu būt mazāk efektīvas aukstākajos ziemas mēnešos. Tomēr, ar piemērotu pielāgošanos, Zviedrijas mājas ar siltumnīcām varētu būt veiksmīgi piemērotas arī Latvijas klimata apstākļiem.
Zviedrijas mājām ar siltumnīcām ir augsta enerģijas efektivitāte, jo tās izmanto saules enerģiju, lai apsildītu mājas, kā arī nodrošina dabisko gaismu un siltumu. Šis risinājums ir piemērots Zviedrijas aukstajiem ziemas mēnešiem, taču tas var būt arī noderīgs Latvijas klimatā, kur aukstie ziemas mēneši prasa papildu apkures līdzekļus. Ņemot vērā Latvijas auksto klimatu, siltumnīcu mājas var būt efektīvs risinājums enerģijas taupīšanai un siltuma uzturēšanai. Tomēr ir jāņem vērā arī vietējie apstākļi, kā arī būvniecības normatīvie akti, lai nodrošinātu, ka šāda veida mājas ir piemērotas un efektīvi darbojas Latvijas klimatā.
Kādas ir šīs Zviedrijas mājas siltumnīcas priekšrocības un kāpēc tiek uzskatīta par enerģiju efektīvu projektu? Vai šādas siltumnīcas varētu būt piemērojamas arī Latvijas klimatam? Kāpēc šis projekts tika realizēts tieši Zviedrijā?