Elpojošās plēves parasti sauc par membrānām, t.i. plēves, kas nodrošina aizsardzību pret atmosfēras mitruma iekļūšanu, vienlaikus paliekot praktiski caurspīdīgas, lai ūdens tvaiki izkļūtu no iekšpuses. Augsta tvaiku caurlaidība (Sd < 0,05 m) tiek sasniegts, pateicoties membrānu īpašajai mikrostruktūrai, kas ir neaustie materiāli, kas izgatavoti no sintētiskām šķiedrām.
Attēls: 1 Jumta hidroizolācijas ierīce, izmantojot elpojošu membrānu
Membrānas ir parādā savu izskatu straujiem norāžu sakārtojumiem par rietumu valstu būvkonstrukciju siltuma saglabāšanu. Šodien saistībā ar līdzīgu siltuma saglabāšanas normu pieņemšanu mūsu valstī (SNiP II-3-79 *, 96, Celtniecības siltumtehnika) mūsu valstī ir plaši izmantotas elpojošās membrānas..
Elpojošu membrānu neapstrīdama priekšrocība ir tā, ka tikai tās ļauj visefektīvāk izmantot visu atstarpi starp spārēm siltumizolācijai. Elpojošās membrānas, atšķirībā no visu citu veidu plēvēm, tiek uzliktas tieši uz siltumizolācijas materiāla, tāpēc to izmantošana ļauj atteikties no ventilācijas spraugas, kas apēd līdz 50% no vietas, kas paredzēta jumta izolācijai.
Attēls: 2 Elpojošu membrānu izmantošana ļauj visu telpu starp spārēm izmantot siltumizolācijai. Jumta konstrukcija, izmantojot:
A – tradicionālā hidroizolācijas plēve; B – elpojoša membrāna.
1 – jumta segums; 2 – latojums; 3 – pretestības režģis; 4 – hidroizolācijas slānis; 5 – spāres; 6 – siltumizolācija; 7 – tvaika barjeras slānis; 8 – elpojoša membrāna.
Piemēram, ja spāru augstums šķērsgriezumā ir 150 mm, tad, lietojot neelpojošās plēves, izolācijas biezums, ko var izvietot starp spārēm, ir aptuveni 80 mm. Saskaņā ar mūsdienu prasībām tas ir gandrīz divas reizes mazāks par normu (150 mm – 80 mm = 70 mm ir minimālā ventilācijas atstarpe (ieskaitot vismaz 20 mm plēves atslābumam), kas jāatstāj, lai ventilētu izolāciju). Pieteikums <elpojošs> membrāna rada papildu vietu siltumizolācijai, ļaujot izklāt izolāciju ar biezumu, kas vienāds ar spāru augstumu (mūsu piemērā tas ir 150 mm), kas, kā likums, atbilst mūsdienu siltuma saglabāšanas standartiem.
Bēniņu konstrukcijā īpaši plaši izmanto elpojošas membrānas. To izmantošana ir optimāla, pārveidojot aukstu mansardu bēniņu telpā, neaizvietojot esošo spāru struktūru.
Mūsu tirgū ir vairāku veidu zem jumta elpojošas membrānas. Starp viņiem:
Šīm membrānām ir tikai viens trūkums – augstāka cena. Tiesa, cenu starpība starp elpojošo membrānu un cita veida plēvēm ir kritums okeānā salīdzinājumā ar visa jumta izmaksām un vēl jo vairāk salīdzinājumā ar visas ēkas kopējām izmaksām.
Vai Jumta membrānas ir izturīgas pret ekstrēmām klimata ietekmēm Latvijā? Vai tās ilgam ir spējīgas saglabāt savu kvalitāti?