Keramikas flīzes tika izmantotas brīvā dabā baznīcas priekšā. Speciālisti paņēma piecus kilogramus smilšu un bijušās baznīcas telpās ar rokām izgatavoja unikālu būvmateriālu, ko vēlāk sadedzināja. Tas tika darīts, jo meistari vēlējās apvienot Šonanas tempļa 50 gadu vēsturi ar tajā notiekošajām reliģiskajām sanāksmēm.
Nākamajā attēlā redzams instalācijas pirmās daļas izkārtojums.
Zemāk pievienotajā fotoattēlā redzama detalizēta struktūras skice.
Reljefu jumstiņu izgatavošanai bija nepieciešamas lielas amatnieku zināšanas un pieredze. Daudzelementu jumta konstrukcija ir sešu dienu eksistence. Neizcepts flīzēm tika iegravētas oriģinālās fotogrāfijas un pēc tam vienreiz apdedzinātas. Jumta dakstiņi bija pārklāti ar caurspīdīgu zilu ornamentu, kas attēloja rīta miglu. Attēliem no sešām Pirmās Mozus grāmatas dienām ir smalkas dizaina atšķirības starp dienvidu un ziemeļu daļām, kas ļauj apmeklētājiem atrast pareizo attēlu ne tikai templī, bet arī dažādās telpās, tostarp ieejas zālē, atpūtas zonā, bērnu istabā un mācītāja istabā.
Mājas fasādes konstrukcijas kompozīcijas pamatā bija kaste ar dzelzsbetona balstiem un pietiekamu skaitu sienu (300 mm) garenvirzienā, kā arī plāni tērauda paneļi. 250 mm biezās izliektās, izliektās plāksnes veido fantastisku griestu virsmu metāla sijām.
Šonanas Kristus baznīcas dekorēšana, ko veidojis Takeshi Hosaka Engineering, ir lielisks piemērs tam, kā sabiedrisko telpu, kas paredzēta garīgai attīrīšanai un lūgšanām, var veidot un iekārtot neparastā un pievilcīgā stilā, kas rada mieru un klusumu.
Interjera fotogrāfijas veica un laipni nodrošināja meistars Koji Fujii / Nacasa&Partners Inc.
Vai šis neparastais jumta koncepts ietekmēs katoļu kapelas funkcionalitāti vai tikai vizuālo izskatu?
Vai Katoļu kapelām ar neparastu jumtu konceptuālais projekts ir iedvesmojis kāds konkrēts dizains vai kultūras konteksts? Kāpēc tika izvēlēts šāds neierastais jumta koncepts un kas tas simbolizē? Kā šis projekts atspoguļo katoļu ticību un reliģijas nozīmi kapelās? Kāpēc ir svarīgi inovēt kapelu dizainu un kā iedvesmoties no tradīcijām, saglabājot ticības būtību?