Šis mājas lapa priekšpilsētā Ņujorka celta nesen ASV, taču tās iezīmes atgādina 20. gadsimta vidus ēkas. Atsauce uz pagātni šajā gadījumā palīdzēja nodrošināt loģisku un organisku saikni ar apkārtni.
Tās proporcijas un izmērs padara katru telpu diezgan plašu, un lielie logi piepilda to ar saules gaismu. Pelēkos toņos ieturētais koka apšuvums izskatās eleganti un vienlaikus atgādina par cēlu senatni. Mājas interjerā iebūvētā terase ar skatu uz dārzu izstaro šarmu ainavu dizains.
Interjers izstaro ar balinātām virsmām, un dabīgo materiālu pārsvars padara telpas ļoti mājīgas. Uzmanību piesaista individuālie elementi: virtuves sienu klāj krīta tāfele, uz kuras var pierakstīt piezīmes ikdienas vajadzībām; adīti paklāji un segas rada mājīgu sajūtu.
Mēbeles ir ērtas un burvīgas. Koka krēsli un krēsli, ādas polsterējums, vienkāršas formas – tas viss veido katra izstrādājuma neatkārtojamo raksturu. Katrā apgabalā daži priekšmeti izceļ un piešķir attēlam papildu nozīmi. Daudzas no tām uzsver arī pašu mājas ideju: vannas istaba ar kājām, vecā kumode, skārda skapis, galdnieka galds – tie visi šķiet nākuši no pagātnes.
Vai ir kādi jauni elementi vai arhitektūras risinājumi, kas ir iekļauti mājas modernizācijā, lai atbilstu mūsdienu vajadzībām un ērtībām?
Vai mūsdienās ir iespējams saglabāt koka mājas siltumu un mākslu, tajā pašā laikā palielinot to modernitāti un funkcionalitāti?