Kā pēdējos gados kļuvis par tradīciju, fasāde, kas vērsta pret ielu un autostāvvietu, vairāk atgādina monolītu.
Savukārt mājas aizmugurējā sienā ir milzīgs panorāmas stiklojums, tāpēc no vairākām telpām – ēdamistabas, viesistabas un virtuves, starp kurām nav starpsienu – var apbrīnot dārza skaistumu, baseina un upes gultnes maigo zilo krāsu. Tās vizuāli atdala pārdomāti novietotas mēbeles un daži melni spīdīgi paneļi ar oriģinālu apgaismojumu.
Smago drapēriju vietā logus rotā puscaurspīdīgi gari aizkari, kas vizuāli uzlabo jau tā lielās telpas.
Pirmais stāvs ar guļamistabām, vannas istabām un mūzikas istabu ir privātāks, taču to ieskauj liela terase, no kuras paveras vēl iespaidīgāki skati ne tikai uz pagalmu, bet arī uz pilsētu ārpus tā.
Pateicoties unikālajai apgaismojuma sistēmai, māja krēslas stundās spīd uz strauji tumšāku zilo debesu fona, gandrīz saplūstot ar ūdeni. Īpaši jāatzīmē ainavu arhitektu darbs, kuri ap villas perimetru izveidoja pārsteidzošu augu masīvu.
Šādu projektu var uzskatīt par komforta, greznības un skaistuma iemiesojumu, kā arī par modernās arhitektūras mākslas paraugu, kurā pārsteidzoši apvienota vienkāršība un elegance, askētisms un šiks.
