...

Nekustamais īpašums Baltijas valstīs

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nekustamais īpašums ir ieguvis iespaidīgu popularitāti, jo tas piedāvā milzīgas iespējas gan tūrismam, gan savienojumiem, kā arī labs nodrošinājums jūsu nākotnei. Šīs Baltijas valstis, ar siltu un elpošanas gaisu, brīnišķīgu kultūru un pieejamu ceļošanu, ir unikālas un piedāvā lielākas iespējas, lai iegādātos nekustamo īpašumu. Tieši tagad, izmantojot dažādas īpašības, kas piedāvā augošā īpašumu tirgus, ir iespējams ieguldīt savu naudu un iegūt labumu no labākiem darījumiem.

Šādi tuvi, paziņas, kuriem bija kopīga vēsture ar mums un tajā pašā laikā pilnīgi atšķirīga mentalitāte un tradīcijas, Baltijas valstis spēja saglabāt savu pievilcību krieviem gan kā atpūtas vieta Baltijas jūras piekrastē, gan kā valsts, kuras nekustamais īpašums rada ievērojamu interesi.

Nav pārsteidzoši, ka Krievija un Latvija spēja uzturēt ilgtermiņa saites un nekustamais īpašums šajā Baltijas republikā piesaista krievu pircējus.

Dzīvokļi un mājas Jūrmalā, tādu plaši pazīstamu pasākumu kā Jaunais vilnis, Voting KiViN, Jūrmalas Humora festivāls un daudzi citi, tradicionāli ir visaugstākie krievu vidū. Nekustamā īpašuma izmaksas šajā kūrortpilsētā ir atkarīgas no apkārtnes un pašas mājas īpašībām: parasti pieprasījums pēc pirmskara mūra ēkām, kas saglabājušas savu vēsturisko izskatu un izceļas ar interesantu arhitektūru, ir lielākas.

Starp populārākajiem Jūrmalas rajoniem jāatzīmē Melluži – kluss pilsētas stūris, tikai 2 minūšu gājiena attālumā no jūras, kā arī Bulduri, Dubulti, Majori un, protams, Dzintari. Katrai no šīm teritorijām, kā arī agrāk – ciematiem Jūrmalas apkaimē ir savas īpatnības un pievilcīgas iezīmes..

Vidēji izmaksas par vienu kvadrātmetru dzīvojamā īpašuma Jūrmalā svārstās no tūkstoš eiro līdz 9 tūkstošiem.

Tiek uzskatīts, ka visdārgākās villas atrodas tiešā jūras tuvumā vai ieskauj priežu parku, tiek pārdotas pilnībā pabeigtas un ar iebūvētu sadzīves tehniku. Lētākā dzīvojamā platība ir standarta daudzdzīvokļu mājās otrajā vai trešajā rindā.

Dzīvokļu izmaksu pieaugumu Jūrmalā veicina tas, ka jaunbūve šajā kūrortpilsētā tiek veikta nenozīmīgā tempā, un piekrastē esošie zemes gabali jau ir gandrīz pilnībā aizņemti. Var droši teikt, ka nekustamais īpašums Jūrmalā un Rīgas jūrmalā turpinās pieaugt par cenu vismaz par 10-20% gadā, jo piedāvājums ir ierobežots un pieprasījums aug.

Republikas republikas galvaspilsētā vislielākais pieprasījums ir pēc dzīvokļiem Vecrīgas vecās ēkās, kas atrodas tuvu galvenajām pilsētas atrakcijām. 1 kvadrātmetra izmaksas šajā apgabalā var sasniegt 3-3,5 tūkstošus eiro. Dzīvokļi attālākos rajonos ir daudz lētāki – pilsētas nomalē, piemēram, Mārupes priekšpilsētā, jaunajā ēkā var iegādāties dzīvokli par cenu 1,1 tūkstošu eiro. Dzīvokļi sērijveida mājās ir pat lētāki – apmēram 500-900 eiro par “kvadrātu”, un tie nav īpaši populāri.

Starp citiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgus piedāvājumiem ir vērts atzīmēt dzīvokļus republikas otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī, kuru izmaksas ir pat zemākas nekā galvaspilsētā.

Izvēloties dzīvokli vai māju Latvijā, ir vērts atcerēties dažas no valsts likumdošanas īpatnībām un nekustamā īpašuma darījumu reģistrēšanu:

  • dažas vecas ēkas, kas ir ļoti sliktā stāvoklī, nevar nojaukt vai veikt nopietnas izskata izmaiņas, jo tās ir iekļautas vēsturisko un arhitektūras objektu sarakstā un ir tikai rūpīgi rekonstruējamas. Ir vērts nekavējoties noskaidrot, vai savrupmāja ir iekļauta šādā sarakstā, pretējā gadījumā mājas remontu un modernizāciju pavadīs grūtības visu darbību koordinēšanā ar varas iestādēm;
  • ārvalstu pilsoņiem nav tiesību pirkt zemi, kas atrodas pierobežas joslā, Baltijas jūras kāpu zonās, Rīgas līča krastos, kā arī upes zonā. Mežsaimniecības zemes un zemes gabalus, kas izmantoti saskaņā ar pilsētas plānu, nepārdod citu valstu pilsoņiem;
  • darījumi tiek noslēgti, iesaistot Latvijas notāru, jums būs jāmaksā nodeva 2% apmērā no darījuma vērtības, jāmaksā par notāra pakalpojumiem, kā arī 13% biroja maksa;
  • visi darījumi ar nekustamo īpašumu, pamatojoties uz notariāli apstiprinātu pirkšanas un pirkšanas līgumu, tiek ierakstīti zemesgrāmatā, un, ja īpašums gada laikā tiek pārdots otro reizi, īpašniekam būs jāmaksā papildu ienākuma nodoklis;
  • nekustamā īpašuma pirkšana Latvijā par noteiktu summu (atkarībā no atrašanās vietas – no 71 līdz 142 tūkstošiem eiro) dod tiesības saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz 5 gadiem.

Nekustamais īpašums Lietuvā

Viļņa, Klaipēda, Kauņa un kūrorts Druskininkai un Neringa.

Nekustamais īpašums Lietuvā
Čistjakovs Jurijs. Rudens Viļņā. 1990. gads

Krievi, kas šo mazo valsti apmeklē pirmo reizi, ir pārsteigti par milzīgo meža zonu skaitu, pārsteidzošo dabu un glītajām, sakoptajām pilsētām. Ir iespējams kļūt par mājīga dzīvokļa īpašnieku Viļņā, vienīgajā Lietuvas ostā Klaipēdā un otrajā lielākajā pilsētā valstī Kauņā par ļoti pieņemamu cenu: vidēji 1 kvadrātmetrs dzīvojamā nekustamā īpašuma Lietuvā maksā 550 eiro. Protams, dzīvokļi Viļņas centrālajos rajonos ir dārgāki – apmēram 1,2-1,5 tūkstoši eiro.

Kauņā parastu dzīvokli no 40 līdz 50 kvadrātmetriem var iegādāties tikai par 10–15 tūkstošiem eiro. Interesanti, ka vienistabas dzīvokļi nav pieprasīti Lietuvas iedzīvotāju vidū, un šādi piedāvājumi jaunbūvēs ir diezgan reti – lietuvieši dod priekšroku nevis ietaupīt naudu un nekavējoties pērk māju vai trīsistabu dzīvokli ģimenei.

Dārgākās ir villas un privātmājas kūrortu rajonos – Neringas, Nidas un Palangas ciematos, kas atrodas unikālā zonā, kas iekļauta UNESCO pasaules dabas mantojuma sarakstā kā viena no skaistākajām Eiropas ainavām – Kuršu kāpā..

Citu valstu pilsoņiem nav ierobežojumu nekustamā īpašuma pirkšanai Lietuvā – tieši pretēji, mājas vai dzīvokļa pirkšana nekavējoties dod tiesības iegūt pastāvīgu vīzu.

Labi kopta villa šajā apgabalā, kas piesaista tūristus no visas Eiropas, var maksāt apmēram 300–400 tūkstošus eiro, tomēr jūs varat atrast lētākas iespējas. Jāatzīmē, ka piedāvājums Lietuvas kūrorta ciematos ir ierobežots, kas arī veicina cenu pieaugumu.

Vēl viena populāra Lietuvas kūrortpilsēta ir Druskininkai, kuras iedzīvotāju skaits ir tikai 17 tūkstoši. Pilsēta, kas atrodas republikas dienvidos, ir slavena kā lielisks balneoloģiskais, dubļu un klimatiskais kūrorts. Nekustamais īpašums Druskininkos joprojām ir viens no dārgākajiem Lietuvā – vienistabas dzīvoklis šeit pircējam maksās 40-50 tūkstošus eiro.

Citu valstu pilsoņiem nekustamā īpašuma pirkšanā Lietuvā nav ierobežojumu – tieši pretēji, mājas vai dzīvokļa pirkšana nekavējoties dod tiesības saņemt pastāvīgu vīzu. Vienīgais izņēmums ir lauksaimniecības zeme. Veicot darījumu, jums būs jāmaksā notāra maksa 2% apmērā no pirkuma cenas. Ir vērts atcerēties, ka Lietuvā komunālie maksājumi nekustamo īpašumu īpašniekiem maksā ievērojamu summu – apkures sezonā par divistabu dzīvokli jums būs jāmaksā apmēram 100–150 eiro mēnesī..

Nekustamais īpašums Igaunijā

Nekustamā īpašuma izmaksas trešajā Baltijas valstī – Igaunijā galvenokārt veido galvaspilsētas: oficiālā – Tallina, studente – Tartu un kūrorts – Pērnava. Šajās pilsētās mājokļu cenas ir visaugstākās, pārējā valstī dzīvokļu izmaksas ir daudz zemākas. Piemēram, Ida-Virumaa apgabalā, kas robežojas ar Krieviju, jūs varat kļūt par dzīvokļa īpašnieku, maksājot tikai aptuveni 300 eiro par 1 kvadrātmetru..

Tallinā ārvalstu pircēju vidū vislielākais pieprasījums ir dzīvokļiem Vecrīgā, tās vēsturiskajās ielās, kas piesaista tūristus no visas pasaules. 1 kvadrātmetra cena šeit var sasniegt 2 tūkstošus eiro, citos Tallinas rajonos “kvadrāts” maksā nedaudz mazāk par tūkstoti eiro.

Nekustamais īpašums Igaunijā
Makkovijs Valērijs. Vecā Tallinas iela. 2011. gads

Pieprasījums pēc dzīvokļiem Tartu ir saistīts ar slavenās universitātes popularitāti, kas piesaista studentus no visas Eiropas. Tomēr ārzemnieki, kas ierodas studēt, nesteidzas kļūt par pilntiesīgu dzīvokļa īpašnieku otrajā lielākajā pilsētā – īres mājokļiem ir daudz lielāks pieprasījums. Vidēji izmaksas par 1 kvadrātmetru Tartu tika noteiktas 400-500 eiro.

Pērnavā, Hāpsalā, Kuresarē, Toilā, kā arī citās apdzīvotās vietās, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē, Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas iedzīvotāju pieprasījums pēc dzīvokļiem ir diezgan augsts. Šo popularitāti veicina fakts, ka ceļš ar automašīnu uz skaistākajām šī kūrorta reģiona vietām tikai dažu stundu laikā ved Krievijas ziemeļu galvaspilsētas iedzīvotājus, kā arī regulāri notiek autobusu satiksme. Piemēram, kūrortpilsētā Narvā-Jõesuu, kas ir vistuvāk Krievijas teritorijai, vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir krievi..

Nekustamā īpašuma izmaksas šajās kūrortpilsētās ir diezgan zemas, vienīgais izņēmums bija prestižākā Pērnava ar savu attīstīto tūrisma infrastruktūru. Ekskluzīvi īpašumi netālu no pludmales un Pērnavas vēsturiskajā centrā maksās 4,5 tūkstošus eiro par kvadrātmetru, bet padomju laikā uzceltos dzīvokļos – apmēram 1,5 tūkstošus eiro par kvadrātmetru. Citās Igaunijas kūrortpilsētās 1 kvadrātmetra izmaksas mainās atkarībā no jūras tuvuma un pašas mājas kvalitātes – no 600 līdz 1,2 tūkstošiem eiro..

Nesen Pērnavas nekustamais īpašums piesaista arvien vairāk pircēju ne tikai no Krievijas, bet arī no Zviedrijas un Somijas..

Liels plus Igaunijas nekustamā īpašuma pircējiem ir iespēja saņemt daudzkārtēju ieceļošanas Šengenas vīzu, un atšķirībā no Latvijas minimālā darījuma summa nav noteikta.

Igaunijas nekustamā īpašuma pirkšanas trūkumus var saistīt ar valodas barjerām, jo ​​jaunieši patiešām nesaprot krievu vārdu, un vecākā paaudze var vienkārši izlikties. Tomēr vairāk nekā 30% šīs Baltijas valsts iedzīvotāju ir krievi, tāpēc kopumā lielas grūtības nav..

Jāatzīmē arī lieli komunālo pakalpojumu rēķini, kas mājas vai dzīvokļa uzturēšanu Igaunijā padara ļoti dārgu – sākot no 120 eiro mēnesī. Tajā pašā laikā ne vienmēr ir iespējams nopelnīt naudu, izīrējot dzīvokli, galvenokārt tikai no namīpašniekiem studentu Tartu un Baltijas jūras piekrastes kūrortpilsētās..

Visi darījumi ar nekustamo īpašumu Igaunijā tiek veikti, obligāti iesaistoties vietējam notāram, kurš ir arī jurists un apliecina ne tikai dalībnieku parakstus, bet arī pirkšanas un pārdošanas līgumu. Divi mēneši iepriekš jāierodas pie nesteidzīga igauņu notāra – darījuma steidzamība bieži netiek ņemta vērā. Notāra nodeva – 2% no īpašuma vērtības.

Kā redzat, katrai no Baltijas republikām ir savas priekšrocības un īpašības, tāpēc nekustamā īpašuma izvēle Latvijā, Igaunijā un Lietuvā galvenokārt ir atkarīga no paša pircēja vēlmēm un interesēm..

Novērtējiet šo rakstu
( Vēl nav neviena vērtējuma )
Laimonis Padomnieks
Pareizu padomu sniegšana par jebkuru tēmu
Comments: 2
  1. Mārtiņš

    Vai varat ieteikt labākas vietas ieguldīt nekustamajā īpašumā Baltijas valstīs? Kur ir labākas iespējas nopelnīt ar nekustamo īpašumu šajā reģionā?

    Atbildēt
  2. Inese Vītola

    Kādi ir daži nozīmīgi faktori, kas ietekmē nekustamā īpašuma tirgu Baltijas valstīs?

    Atbildēt
Pievienojiet komentārus