Mūsdienu tendences augstceltņu celtniecībā: arvien augstāk debesīs

Otrs šķērslis ēku augstuma palielināšanai bija celtniecības tehnoloģija. Sākumā mājas pieaugošais svars krita uz nesošajām sienām, kuru biezums celtniekiem bija jāpalielina. Šī pieeja būvniecību padarīja pārāk dārgu, laikietilpīgu un ierobežoja iespējamo stāvu skaitu..

19. gadsimta 70. – 80. Gados tika izstrādāta jauna karkasa konstrukcijas tehnoloģija, kas tika ieviesta, pateicoties novatoriskiem sasniegumiem tērauda un dzelzsbetona ražošanā. Ja daudzstāvu ēka tiek uzcelta uz metāla rāmja, galvenā slodze nokrīt tieši uz tā, un sienu biezums vairs nav būtisks nosacījums.

Čikāgu uzskata par debesskrāpju dzimšanas vietu – pēc 1871. gada ugunsgrēka pilsētas centrā tika iznīcinātas daudzas administratīvās ēkas, un brīvajā vietā sākās jaunu māju celtniecība, kuru strauji palielinājās augstums. Pirmais debesskrāpis uz planētas bija Apdrošināšanas biedrības ēka, kas 1885. gadā Čikāgas centrā pacēlās tikai 10 stāvu augstumā. Galvenā atšķirība starp pirmo “augstceltni” ir rāmju tehnoloģijas izmantošana, un, kaut arī māja pastāvēja tikai līdz 1931. gadam, tā pamatoti ir celmlauža augstceltņu jomā..

Jau 1891. gadā Sentluisā parādījās debesskrāpis ar 11 stāvu augstumu, un pēc tam Ņujorka pārņēma stafeti, kas kļuva par īstu debesskrāpju pilsētu..

Interesanti, ka tolaik Eiropā un Krievijā viņi bija ļoti skeptiski noskaņoti pret šādu “sacensību” pēc stāvu skaita un Amerikas Savienotās Valstis ilgu laiku palika vienīgā valsts, kuras pilsētas ielas ātri izveidoja ar debesskrāpjiem..

Daudzstāvu daudzstāvu ēku paplašināšanu apturēja globālā krīze, kas 1929. gadā apsteidza ASV ekonomiku un nodēvēja par Lielo depresiju. Masveida “debesskrāpju” celtniecība tika atsākta Amerikā tikai pēc Otrā pasaules kara, tajā pašā laikā debesskrāpji sāka masveidā parādīties kara izpostītajās Eiropas pilsētās, un konkurss “Kas ir garāks” turpinājās jau 20. gadsimta 70. gados..

Pirmais debesskrāpis Eiropā – Boerentower – parādījās 1932. gadā Antverpenē, Beļģijā. Ēkas augstums bija tikai 87,5 metri, stāvu skaits – 25. Iedzīvotāji sauca debesskrāpi “Lauku tornis”, jo ēkā atradās lauksaimniecības uzņēmumu biroji. 60. gados “debesskrāpi” bija paredzēts nojaukt, bet pēc tam retums tika rekonstruēts, tā augstums palielinājās līdz 97 metriem.

Vācijas finanšu centrs – Frankfurte pie Mainas – ir kļuvis par “augstceltņu” pilsētu Eiropā, taču tai nav izdevies panākt Ņujorku. Tad debesskrāpju skaita ziņā vadošo lomu ieguva Āzijas un Tuvo Austrumu valstis, kuras piedzīvoja ekonomikas uzplaukumu..

Mūsdienās debesskrāpju skaitā Eiropa atpaliek no Amerikas un Āzijas. Tomēr seno Eiropas pilsētu vēsturiskais izskats labi neatbilst slaidajiem, bet pārāk industriālajiem daudzstāvu torņiem.

Arhitektūra un tehnoloģija

Pirmās daudzstāvu ēkas, kas pagājušā gadsimta 20.-30. Gados parādījās Ņujorkas, Čikāgas un citu Amerikas pilsētu ielās, izcēlās ar daudz pretenciozāku arhitektūras izskatu nekā mūsdienu debesskrāpji. Sākotnēji “debesskrāpji” visbiežāk tika uzcelti gotikas stilā, un tikai pagājušā gadsimta vidū viņi pieņēma tagad pazīstamo izskatu, ko eksperti sauc par “tīru ģeometriju”. Viens no pēdējiem debesskrāpjiem, kas būvēts gotikas stilā, bija “Staļina debesskrāpji”, kas parādījās Maskavā pēc kara – tie bija ļoti līdzīgi viņu “amerikāņu kolēģiem”, kas celti gadsimta sākumā.

Brendons Makvits. Debesskrāpis

Mūsdienās debesskrāpji var būt gandrīz jebkuras formas – kvadrātveida, taisnstūrveida, ovālas, apaļas augstceltnes parādās visā pasaulē. Jaunākās tendences ietekmē arī debesskrāpju izskatu. Piemēram, jau ir kļuvis tradicionāls saules paneļu izmantošana kā ēku sienu ārējais rotājums, kas ļauj atrisināt daudzstāvu ēku energoapgādes problēmu. Dažos debesskrāpjos ir uzstādītas pat vēja ģeneratoru parki, lai “vēja turbīnu” asmeņi arī kļūtu par ēkas izskata elementu..

Īpaši stingras prasības izvirza debesskrāpju drošībai, piemēram, visi tie obligāti ir aprīkoti ar helikopteru, kas ugunsgrēka gadījumā ļaus cilvēkiem evakuēties, tiek nodrošināta arī speciāla ventilācijas sistēma, ugunsdzēsības celtniecības materiālu izmantošana.

Visbiežāk debesskrāpju konstrukcijā kā nesošo balstu izmanto metāla dzelzsbetonu – metāla rāmi, kas veido divas trešdaļas no kravas, ieskauj metāla stieņa “apvalks”, kas izgatavots no augstas kvalitātes betona rāmja, atbalstot atlikušo ēkas masas trešdaļu..

Būvniecības laikā tiek izmantots arī īpašs aprīkojums. Tātad parastie celtņi, protams, nespēj pacelties līdz šādam augstumam, un debesskrāpju celtniecībai tiek izmantoti speciāli pacēlāji, kas ir piestiprināti pie “augstceltnes” jau uzbūvētajiem stāviem un, kā tas bija, “rāpo” augšup kopā ar jaunajām grīdām..

Augstākie debesskrāpji pasaulē

Šodien Burj Khalifa debesskrāpis Dubaijā pārliecinoši tur plaukstu, paceļoties līdz reibinošam 828 metru augstumam. Šī ir ne tikai augstākā ēka uz planētas, tā ir augstāka par visām pasaules augstām celtnēm – TV torņiem, mastiem un rūpniecības caurulēm. Ēkā, kuras būvniecība tika pabeigta 2010. gadā, 163 stāvi, komplekss ir novietots kā īsta “pilsēta pilsētas ietvaros” ar tās zaļajām zonām, dzīvojamām telpām, biroju un tirdzniecības centriem.

Debesskrāpja, kam ir neparasta stalagmīta forma, celtniecība prasīja 6 gadus, tā arhitekts bija amerikānis Adrians Smits.

Burd Khalifa ir augstākais debesskrāpis pasaulē

Otrs augstākais tornis ir Taipei 101, kas atrodas Taivānas galvaspilsētā – Taipejā. Šī debesskrāpja augstums ir ievērojami mazāks nekā tā konkurentam no Dubaijas – “tikai” 508 metri. Stāvu skaits – 106 (no tiem 5 ir pazemē). Ēkas būvniecība tika sākta 1999. gadā, un tā tika pabeigta ar grandiozu atklāšanas ceremoniju 2004. gada pēdējā dienā.

Taipei 101 īpatnība ir neparasta pakāpiena forma, projekta veidotāji centās harmoniski apvienot modernās tehnoloģijas ar senās Ķīnas arhitektūras tradīcijām. Lai saglabātu līdzsvaru starp 87. un 91. stāvu, tiek novietota svārsts, kura svars ir 660 tonnas. Eksperti sola, ka šāds pretsvars ļaus debesskrāpim izturēt ievērojamas svārstības 2,5 tūkstošu gadu laikā! Ēku, kas izgatavota no tērauda, ​​stikla un viegla alumīnija, atbalsta arī 380 betona balsti, kas sniedzas 80 metrus zemē..

Debesskrāpī atrodas iepirkšanās centrs, simtiem veikalu, klubu un restorānu.

Taipeja 101

Trešo vietu pasaulē garāko debesskrāpju sarakstā šodien ieņem Šanhajas pasaules finanšu centrs. Tās celtniecība tika pabeigta 2008. gadā, ēkas augstums sasniedz 492 metrus, stāvu skaits ir 101.

Ēkas iezīme ir milzīgs trapecveida “logs” augšējos stāvos, kas paredzēts gaisa pretestības samazināšanai. Šanhajas pasaules finanšu centra celtniecība prasīja 10 gadus, sākotnēji izstrādātāji plānoja ēkā uzstādīt smaili, lai sagrautu Taipei 101 rekordu, bet tad viņi atteicās no šīs idejas..

Šanhajas pasaules finanšu centrs

Ceturto vietu aizņem uzreiz divi “dvīņu torņi” – Petronas debesskrāpji, kas atrodas Kualalumpurā, Malaizijā. Katra no tiem augstums ir 452 metri. Interesanti, ka debesskrāpja projekta izveidē personīgi piedalījās Malaizijas premjerministrs Mahathir Mohamad, kurš uzstāja, lai ēkas tiktu būvētas “islāma” stilā. Tāpēc “debesskrāpji” ir divas astoņstūru zvaigznes, un puslokā veidotās dzegas arhitektūra pievienoja stabilitātei. Celtniecība tika veikta no 1992. līdz 1998. gadam, torņus savieno pārklāts tilts, kas nodrošina lielāku ugunsdrošību. Papildus biroju centriem, ieskaitot tos, kas pieder naftas un gāzes uzņēmumam Petronas, ēkās ir konferenču zāles un mākslas galerija.

Petronas torņi

Vēl viens ķīniešu debesskrāpis izceļas ar neparastu formu, kura 450 metru augstums ļāva tai ieņemt piekto vietu supergaro torņu sarakstā. Nanjingas Grenlandes finanšu centrs atrodas Nanjing, papildus daudzu uzņēmumu birojiem ir arī simtiem veikalu, vairākas kafejnīcas un restorāni..

Ksvanvu ezera ēkas celtniecība tika pabeigta 2009. gadā; debesskrāpis ir pazīstams ar apbrīnojamo skatu uz diviem ezeriem – Jandzi upi un Ningžengas kalnu, kas paveras no tā novērošanas klāja, kas atrodas 72. stāvā..

Nanjingas Grenlandes finanšu centrs

Kā redzat, reitinga līderi ir Āzijas valstu debesskrāpji. Amerikas Savienoto Valstu augstākais debesskrāpis – Vilisa tornis – ar 442 metru augstumu spēja ieņemt tikai sesto līniju augstuma rekordistu sarakstā. Tomēr ēka Čikāgā tika uzcelta 1973. gadā, un 25 cilvēki to turēja plaukstā, apsteidzot Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centra torņus..

Vilisa tornis

Augstākā ēka Maskavā ir Maskavas tornis, kas ir daļa no galvaspilsētu pilsētas kompleksa. Maskavas debesskrāpja, kas uzcelts 2009. gadā, augstums ir 301 metrs, 76 stāvu ēkā ir dzīvojamie dzīvokļi un biznesa centrs. Starp citu, šobrīd Maskavas tornis ir kļuvis arī par augstāko ēku Eiropā un NVS valstīs..

Tornis Maskava, “Kapitālu pilsēta”

Starp citiem, ne tik augstiem, bet izciliem debesskrāpjiem ir vērts atzīmēt slavenāko torni pasaulē – Empire State Building Ņujorkā. Šis 102 stāvu, 381 metru augsts debesskrāpis tika uzcelts 1931. gadā un ilgu laiku palika augstākā celtne pasaulē. Šo “debesskrāpi” var saukt par īstu Ņujorkas simbolu.

Impērijas valsts ēka

Un visslavenākie debesskrāpji, protams, tika iznīcināti 2001. gada 11. septembrī, Ņujorkas “Twin Towers” – Pasaules Tirdzniecības centra ēkās.

Pasaules tirdzniecības centrs

Perspektīvas

Pat parasta, ne īpaši augsta debesskrāpja celtniecība izstrādātājam maksā vismaz 80 miljonus dolāru. Un augstuma rekordistu celtniecības gadījumā tas var sasniegt 700-800 miljonus dolāru. Dārgi apsekojumi sākas pat pirms būvniecības sākuma – topošās ēkas projekta izstrāde, rūpīga pārbaude un apstiprināšana, kurā piedalās tikai augsti kvalificēti inženieri un arhitekti, ierosinātās būvniecības vietas izpēte, ņemot vērā “vēja slodzes”, augsnes īpašības, seismoloģiskos apstākļus apgabalā, prasa ievērojamas izmaksas.

Tad sākas vēl ievērojamākas izmaksas par visspēcīgākā pamata ieklāšanu, celtniecības tehnikas ekspluatāciju un uzturēšanu, kā arī tūkstošiem darbinieku atalgojumu..

Un tomēr daudzstāvu ēku celtniecība, kuru stāvu skaits jau sen sasniedz 100, ir daudzsološs pilsētas attīstības virziens. Iespēja izvietot milzīgu daudzumu dzīvojamo un komerciālo platību uz salīdzinoši neliela zemes gabala padara debesskrāpju būvniecību ļoti pievilcīgu izstrādātājiem.