Jo aktīvāk tiek attīstītas jaunas teritorijas privātajai attīstībai, jo sliktāki ir teritoriju vidējie ģeodēziskie un ģeomorfoloģiskie apstākļi. Šodien mēs runāsim par vienu no nepatīkamākajām situācijām – nepieciešamību būvēt māju vietnē ar vidēju un spēcīgu slīpumu.
Slīpuma problēmas
Mājas celtniecībai vietnē ar slīpumu ir nepieciešams ne tikai atbilstoša veida un dizaina pamats. Drīzāk tas ir jautājums par racionālu būvmateriālu izvēli un noteiktu tehnisko risinājumu izmantošanu, kuru mērķis ir samazināt ēkas masu ar ierobežotu augsnes nesošo spēju. Patiešām, galu galā virsmas reljefam uz vietas nav izšķirošas nozīmes, daudz svarīgāk ir tas, kā atrodas nogulumiežu slāņi un kā tiek sadalīti gruntsūdeņi. Un, lai arī augsnes struktūra parasti atbilst virsmas formai, izņēmumi no šī noteikuma nepavisam nav reti..
Pirms mājas celtniecības slīpā vietā papildus ģeodēziskai apsekošanai obligāti jāveic arī hidroģeoloģiskā izpēte. To veic divas reizes gadā: pirmā – laika posmā no jūlija beigām līdz septembra sākumam, otrā – divas līdz trīs nedēļas pēc tam, kad pozitīvā gaisa temperatūra šajā reģionā ir stabila. Šādu apsekojumu mērķis ir noteikt nogulšņu slāņu atrašanās vietu, izmantojot augsnes punkcijas līdz 3,5-5 metru dziļumam, ņemt paraugus no dažādiem slāņiem, kā arī noteikt sezonālās svārstības un maksimālo GWL.
Atkarībā no ģeomorfoloģijas tiek pieņemts lēmums par noteikta veida pamatu izvēli, kurā tiks izslēgta slīdēšana pa slāņiem, veidojuma caurumošana balsta plaknē tā nepietiekamā biezuma dēļ, pamatnes un dažādu daļu atrašanās vietas graušana augsnēs ar ļoti atšķirīgu nestspēju. Turklāt, ņemot vērā ģeodēzisko plānošanu, tiek aprēķināta optimālā ūdens novadīšanas metode, kas tek augšējā ūdensceļā un migrē augšējā augsnes slānī.
Slīpumu klasifikācija
Pamatu būvniecības laikā slīpuma stāvu nosaka nevis pēc absolūtām vērtībām, bet gan attiecībā pret betona pamatnes efektīvās padziļināšanas dziļumu. To, savukārt, nosaka atbilstoši stingruma un stiprības prasībām, kā arī iemesliem neitralizēt salnas rašanās spēkus.
Vietnes ar nelielu stāvu slīpumu uzskata par tām, uz kurām virsmas augstuma starpība visā pamatnes atsitiena garumā nepārsniedz tās pamatnes faktisko dziļumu zemākajā punktā. Parasti šādos gadījumos augstuma atšķirība ir auglīgā slāņa biezumā un tikai dažreiz ietekmē augšējo nogulumieža slāni. Tāpēc nelielās nogāzēs parasti ir iespējams iztikt bez parasta MZLF ierīces ar rūpīgu tranšeju dibena plānošanu vienā plaknē un pareizu to sagatavošanu, kā arī mājas norobežošanu ap uzticamu izolētu aklo zonu. Blakus esošā teritorija nogāzes apakšējā daļā līdz 3-4 metru platumam no mājas ir izlīdzināta virs virsmas ar auglīgu augsni, kas noņemta no pamatnes centrālās daļas. Nogāzes augšējā daļā daļu augsnes var noņemt, lai nodrošinātu pietiekamu pagraba pacelšanu atbilstoši sniega segas vidējam augstumam.
Ja augstuma starpība starp pamata galējiem punktiem ir vienāda ar tā faktisko dziļumu vai pārsniedz šo vērtību līdz 50%, slīpumu uzskata par vidēju. Šajā gadījumā pamatni novietot uz vienas pamatnes plaknes ir ieteicams tikai nelielām ēkām. Kad pamats stiepjas gar vairāk nekā 10 metru slīpumu, īpaši izteikts būs betona maisījuma pārsniegums, lai nodrošinātu standarta padziļināšanu un pacēlumu, tāpēc vispieņemamākais risinājums būtu veikt blakus esošās teritorijas plaša mēroga plānošanu, ja to atļauj blīvu nogulumiežu slāņa biezums. Ja hidroģeoloģiskā situācija ir nelabvēlīga, priekšroka tiek dota alternatīviem pamatu veidiem.
Šīs sekcijas tiek uzskatītas par strauji slīpām, ja augstuma starpība sloksnes pamata konstrukcijas laikā tās galējos punktos pārsniedz faktisko padziļināšanu 1,5 vai vairāk reizes. Atsevišķas atbalsta plaknes plānošana šādos gadījumos ir pilnīgi nerentabla, tas izraisa milzīgu zemes darbu daudzumu un vismaz divkāršu betona maisījuma pārsniegšanu. Uz stāvām nogāzēm, kur nav iespējams veikt terases, mazstāvu ēku būvniecībai ir ierīkoti pāļu grilla vai aprakti plātņu pamati ar pagraba virsbūvi..
Pakāpies MZLF
Kaskādes sloksnes pamats darbojas efektīvi gadījumos, kad veidojuma biezums, uz kura balstās pamatne, ir pietiekams, lai pēc iespējas mazākām pakāpēm novietotu visas atbalsta plaknes tā biezumā. Kopumā, jo vairāk kaskādes ir lentei, jo mazāks ir betona patēriņš, bet palielinās monolīto darbu sarežģītība..
Tranšeju rakšana sākas zemākajā būvlaukuma vietā, koncentrējoties uz pamatu projektēšanas dziļumu un augsnes slāņu faktisko atrašanās vietu. Virzoties uz nogāzes augšdaļu, tranšejas apakšdaļa tiek plānota vienā līmenī, savukārt faktiskais rakšanas dziļums pakāpeniski palielinās. Kad tas kļūst par 0,3–0,4 metriem augstāks nekā aprēķinātais, tranšejā tiek sagriezts jauns horizonts, un pēc tam tam tiek plānots dibens. Pēdējais horizonts tiek plānots tādā veidā, ka vietas augstākajā vietā pamatnes padziļināšana ir racionālāk nepieciešama par 15-20%.
Pakāpiena pamata darbība ir saistīta ar vairākiem riska faktoriem. Nav garantijas, ka atbalsta zonā saglabāsies pietiekams blīvu veidojumu biezums, kā arī viss, ņemot vērā atšķirības dziļumā vietējās vietās, sals kustības spēki atšķiras pēc lieluma. Tas noved pie nehomogēnas slodžu darbības, kas prasa:
- Liešana ar pagarinātu atbalstu.
- Padarīt tranšeju par 25–30% platāku nekā atbalsta daļa un aizpildīt DSP zem pamatiem.
- Aizbērumu blakusdobumi ar neporainu augsni.
Pamats uz pāļiem
Pāļu grilla tehnoloģija tiek izmantota tajās vietās, kur augšējos slāņos vienkārši nav pietiekami blīvu slāņu vai ir nepieciešama pārāk liela pamata padziļināšana, kas ir ekonomiski neizdevīgi. Pāļi par salīdzināmām izmaksām ļauj balstīties uz akmeņu marla vai pat kaļķakmens slāni, nemaz neņemot vērā virsmas reljefu un vietas slīpumu. Ja dziļumos, kas ir piemēroti attīstībai, nav akmeņainu vai vismaz blīvu augsnes slāņu, pāļi darbojas pēc cita principa, ņemot slodzi sablīvētā māla slāņa sānu berzes spēku dēļ.
Pastāv vairāku veidu pāļu pamati:
1. Urbtie pāļi tiek izgatavoti ar mehanizētu metodi, izmantojot smago celtniecības aprīkojumu objektā. Neskatoties uz salīdzinoši augstām darbu veikšanas izmaksām, šī ir patiesi uzticama un daudzpusīga metode, kas ļauj izveidot stabilu pamatu “smagām” ēkām.
2. Betona sekla pāļi ir optimāli, lai pamatni izveidotu augsnēs, kur augšējos slāņus vājina gruntsūdeņi, bet jau 2–2,5 metru dziļumā rodas blīvs māls. Aku urbšanu var veikt ar vieglām celtņu urbjmašīnām, šī aprīkojuma klase ir ļoti izplatīta daudzos reģionos. Pāļus ir atļauts piepildīt pašiem, kas ievērojami samazina darbu izmaksas.
3. TISE pāļi – sava veida betona pāļu ražošanas tehnoloģija, kas paredzēta civilām vajadzībām. Aku urbšana tiek veikta, izmantojot īpašu rokas urbi, kas apakšējā daļā veido izplešanos, lai palielinātu atbalsta laukumu.
4. Skrūvpāļi – dzelzs caurules ar platiem asmeņiem, kuras var ieskrūvēt zemē manuāli vai mehāniski. Šī tehnoloģija izceļas ar lielu darba ātrumu, tomēr, lai sakārtotu pamatus pat vieglai karkasa mājai, ir nepieciešams augsts pāļu blīvums.
Padziļinājumā ievietotā plāksne
Trešais pamatu tips, kas piemērots mājas pamatu uzbūvei uz slīpa laukuma, sastāv no monolītas plātnes, kas balstās uz blīva māla slāņa zem sasalšanas dziļuma, aprēķināto plātnes dziļumu nosaka zemākais slīpuma punkts. Monolītā darba izgatavošana turpinās ar betona sienu veidošanu, tādējādi zemē tiek sagriezts noslēgts caissons ar vienu vai divām pusatvērtām sienām.
Mājas uzcelšana uz padziļinājumā esoša plātnes ļauj ar salīdzinoši nelielu piepūli aprīkot izmantoto pagrabu ar dabisku apgaismojumu. Tomēr šāda veida pamatiem ir vislielākā jutība pret slīdēšanu pa slāņiem, tāpēc plātne ir jāizlieta ar stiprinājumiem, kas atrodas visā slīpumā un palielina berzi pret atbalsta slāni. Dažos gadījumos ir pamatoti aizstāt stiprinājumus ar īsiem taisnstūrveida enkura pāļiem..
Mājas pamati uz zemes gabala ar slīpumu
„Mājas pamati, uzlikti uz zemes gabala ar slīpumu, ļauj izmantot ārkārtēju (un inovatīvu) telpas ēkas risinājumu. Tam iesaistītie procesi ir salīdzinoši vienkārši, un tas ļauj mākslīgi izmantot slīpuma ārkārtīgās īpašības, kas samazina vajadzīgo būvmateriālu un laika patēriņu, savukārt palielinot būvniecības efektivitāti.”
Mājas un vasarnīcas, piepilsētas būvniecība 
Vai ir svarīgi ņemt vērā slīpuma lielumu, ja būvējam māju uz zemes gabala ar slīpumu? Kā tas varētu ietekmēt celtniecības procesu un ilgtermiņa stabilitāti?
Jā, slīpuma lielums ir svarīgs faktors, ja būvējam māju uz zemes gabala ar slīpumu. Lielais slīpums var ietekmēt celtniecības procesu, jo būs nepieciešams veikt papildus darbus, lai izlīdzinātu zemi un sagatavotu pamatu. Tāpat liels slīpums var arī ietekmēt ilgtermiņa stabilitāti, jo var rasties problēmas ar notekūdeņiem un eroziju. Tāpēc ir svarīgi rūpīgi izpētīt slīpumu un ņemt vērā šo faktoru, lai nodrošinātu drošu un stabīlu ēkas pamatu.
Slīpuma lielums ir svarīgs faktors, ja būvējam māju uz zemes gabala ar slīpumu. Lielais slīpums var ietekmēt celtniecības procesu, jo būs nepieciešams veikt papildus darbus, lai izlīdzinātu zemi un sagatavotu pamatu. Tāpat liels slīpums var arī ietekmēt ilgtermiņa stabilitāti, jo var rasties problēmas ar notekūdeņiem un eroziju. Tāpēc ir svarīgi rūpīgi izpētīt slīpumu un ņemt vērā šo faktoru, lai nodrošinātu drošu un stabīlu ēkas pamatu.