Ēku rekonstrukcijas un jaunu konstrukciju celtniecības laikā bieži rodas vājas augsnes problēma. Šāda pamatne var neizturēt slodzes no ēkas. Šodien mūsu rakstā mēs runāsim par dažādām tā stiprināšanas metodēm..
Augsne ir slānis, kas absorbē visu slodzi no konstrukcijas. Parasti visas augsnes var iedalīt stabilās un nestabilajās. Stabils – pietiekami blīvs un sauss, lai bez īpašas sagatavošanas izturētu pamatu vai ceļa slodzi. Nestabilajam ir nepieciešams sagatavošanās darbs sausināšanai un sablīvēšanai.
Mehāniskā metode
Tas nozīmē atsevišķu augstas stiprības izstrādājumu (pāļu) vai materiālu (grunts, šķembas) ieviešanu, kā arī sablīvēšanu, nemainot struktūru (stumšana / vibrācija).
Armatūra ar dzelzsbetona pāļiem
Lieta ir tāda, ka gara kaudze iziet cauri mīkstas augsnes slānim un balstās pret blīvāku. Slodze tiek pārraidīta vertikāli gar kaudzi. To tur arī augsnes berze pret kaudzes virsmu. Saskaņā ar iegremdēšanas metodi pāļi tiek sazāģēti (padziļināti zemē ar iepriekšēju urbšanu vai bez tās), urbumi (apvalkā ielej šķidru betonu, iegremdēts zemē) un iedobes pāļi (virza ar speciālu mašīnu). Metodei ir nepieciešams izmantot apjomīgu un dārgu aprīkojumu un lielu būvlaukumu.
Augsnes pāļi
Iepriekš sagatavotā caurumā ielej sagatavotu dažādu frakciju granulometrisko materiālu maisījumu. Tas ir iespiests slāņos. Efekts ir salīdzināms ar dzelzsbetona pāļiem, bet daudz lētāks un videi draudzīgāks.
Augsnes spilvenu uzstādīšana, blīvēšana / vibrācija, augsnes nomaiņa
Tie tiek izmantoti ar salīdzinoši nelielu nepieciešamo slāņu biezumu vēlamajām īpašībām. Blīvēšanu veic ar veltņiem (izciļņiem un gludiem), vibrējošām plāksnēm un citām iekārtām ar vai bez vibrācijas. Putekļainās smiltis tiek saspiestas ar ūdeni. Metode ir optimāla lidlauku, ceļu un citu lielu teritoriju objektu būvniecībai. Ja metodi nav iespējams pielietot, mīkstas augsnes slānis tiek noņemts un aizstāts ar izturīgāku..
Cementēšana un injekcija
Būtība ir dot augsnei vēlamās īpašības, pievienojot cementam tā sastāvu.
Mehāniska augsnes sajaukšana ar cementa-smilšu javu (cementēšana)
Tiek izmantota speciāla urbjmašīna ar dobu stieni ar caurumiem visā garumā. Caur tiem cementa virca tiek piegādāta vienlaikus ar skrūves darbību, un to sajauc ar augsni. Metode ir salīdzinoši lēta un pārbaudīta. Galvenokārt izmanto mitrās augsnēs.
Reaktīvā karsēšana
Atsevišķi ir vērts atzīmēt modernu pieeju klasikai: strūklas cementēšana. Cementa virca caur cauruli tiek padota zem ļoti augsta spiediena, vienlaikus caururbjot injekcijas vietu un sajaucot ar augsni. Nepieciešams izmantot īpašu aprīkojumu.
Mehānisko un strūklas javu diezgan labi izmanto augsnes armēšanai, uz kurām ēkas jau stāv, pat slēgtās vietās. Šim nolūkam tiek izmantotas kompaktas iesmidzināšanas vienības (ts strūklas pāļi). Tos var ievadīt gan vertikāli, gan leņķī. Darbi tiek veikti ātri, salīdzinoši mierīgi un ir piemēroti pilsētas ielām.
Plaknes augsnes nostiprināšana (ceļu būve)
Nepārtrauktu ietvju būvniecībā tiek izmantotas kombinētās augsnes nostiprināšanas metodes. Ņemot vērā to garumu visā reljefā, šādi objekti var aptvert lielas platības, un attiecīgi arī atšķirīgu pamatnes sastāvu. Šīs metodes vienmēr tiek izmantotas kombinācijā ar mehānisku stiprināšanu..
Sajaukšana ar dabīgām granulām
Īpašību modifikācija, pievienojot granulometrisko vai citu agregātu. Atkarībā no augsnes stāvokļa tās stabilizēšanai tiek izmantoti dažādi dabīgi materiāli: šķembas, grants, smiltis, māls, smilšmāls. Metode ir salīdzinoši lēta un videi draudzīga, tai nav nepieciešami ķīmiski komponenti. Sajaukšana notiek speciālā gliemežtvertnē.
Sajaukšana ar minerālu saistvielām
Kaļķošana ir metode, kas pazīstama jau ilgu laiku. Samazina māla augsnes plastiskumu un lipīgumu, padarot tās izturīgākas pret mitrināšanu. Starp trūkumiem ir zema izturība pret salu. Izmanto galveno (apakšējo) ceļa slāņu sagatavošanai.
Augsnes sajaukšana ar organiskām saistvielām
Princips neatšķiras no iepriekš aprakstītajiem. Kā piedevas tiek izmantoti dažādi sveķi, bitumeni, darva, cietās un šķidrās emulsijas. Arī ietekme un darbības joma ir aptuveni vienāda. No šīm īpašībām ir vērts atzīmēt organiskā materiāla (vai tā sintētiskā aizstājēja) augstās izmaksas un šo sastāvdaļu agresivitāti attiecībā pret dabisko vidi. Tāpēc mūsdienās šo metodi praktiski neizmanto..
No trim aprakstītajām tehnoloģijām pirmās divas var patstāvīgi izmantot praksē. Viegli pieejami un salīdzinoši lēti komponenti un elementāra sajaukšanas tehnoloģija padara tos pieprasītus mūsdienās. Izmantojot parasto motorizēto kultivatoru, ir iespējams nostiprināt ceļu uz ceļa vai pagalma daļu.
Augsnes drenāža
Viens no galvenajiem augsnes vājuma faktoriem ir ūdens klātbūtne to sastāvā. Mitruma noņemšana no tiem noved pie ievērojamas sablīvēšanās un šķidruma novēršanas.
Siltuma iestatīšana vai kurināšana
Efektīva māla augsnēm. Urbtā urbumā ir iegremdēta perforēta caurule, kas izgatavota no karstumizturīga tērauda. Tad caur to tiek padotas sakarsētas gāzes (karsts gaiss). Pārmērīgs mitrums iztvaiko, un mālā rodas cepšanas efekts. Šīs metodes īpatnība: gāzu sildīšanai var izmantot vietējo degvielu: ogles, malku.
Ķīmiskā metode – augsnes sajaukšana ar ķīmiskiem šķīdumiem
Visizplatītākā no tām ir silikācija (silikatizācija). Ļoti “plaša” metode ir šķidrā stikla un tā šķīdumu pievienošana augsnei. Tas tiek sūknēts caur iepriekš uzliktām caurulēm, kuras pēc tam tiek noņemtas. Šīs sagatavošanas rezultātā augsne pārakmeņojas. Trūkumi ir vienādi zemā salizturība, ātra materiāla sacietēšana, ierobežota darbības joma. Atkarībā no pašas augsnes sastāva darbam tiek izvēlētas arī šķīduma ķīmiskās vielas.
Elektriskā metode
Šajā gadījumā tiek izmantota elektroosmozes parādība. Notiek ūdens kustība no “plus” uz “mīnus”. Efektīva augsnes atūdeņošanai.
Uzstādīšanas shēma augsnes dehidrēšanai ar elektroosmozes metodi: 1 – aka ar tajā ievietotu metāla filtru; 2 – dziļais sūknis; 3 – līdzstrāvas ģenerators; 4 – metāla stienis
Elektroķīmiskā metode
Elektroosmozes pielietošana ar ķīmisku šķīdumu pievienošanu iepriekš aprēķinātiem lauka laukumiem. Tas tiek darīts, lai atvieglotu ūdens pāreju caur slāņiem un sniegtu kustībai vēlamo virzienu. Energoietilpīgs process, kam nepieciešams ievērojams enerģijas patēriņš.
Ar pietiekamu zināšanu līmeni un nepieciešamo elementu klātbūtni elektrosmozi var savākt mājās. Sīki izstrādātas montāžas instrukcijas ir atrodamas tehniskajās atsaucēs. Elektroosmozi izmanto arī kā pastāvīgu pamatu kanalizācijas sistēmu.
Pastiprināšana
Veidojot nogāzes, dekorējot bankas un veidojot ainavas, bieži tiek izmantota mūsdienīga metode: pastiprināšana ar polimēru konstrukcijas elementiem. Tas ir efektīvs gan uz līdzenas horizontālas virsmas (ceļi, gājēju celiņi), gan slīpuma klātbūtnē.
Ģeogrāfiska
Parasti tā ir trīsdimensiju struktūra, kas sastāv no perforētām polimēru lentēm. Ļoti izturīgā šūnveida konstrukcija ļauj kustēties visās lidmašīnās. Jebkuru smalku minerālu vai vietējo augsni vienkārši ielej šūnā. Saspiešana nav nepieciešama, sablīvēšanu veic, ielejot ūdeni. Slāņa biezums 10-25 cm.
Ģeotekstils
Pielieto daudzslāņu preparātu ierīcē. Šis daudzslāņu polimēru audums faktiski ir augstas stiprības filtrs. Tas ļauj ūdenim iziet cauri, bet neļauj slāņiem sajaukties. Tajā pašā laikā, ņemot vērā diezgan lielu izturību, tas sadala slodzi starp slāņiem. Ģeotekstila lietojumi: ceļu būve, lauksaimniecība un pilsētu ekonomika.
Ģeogrāfiska
Pieņem stiepes slodzes. To reti izmanto augsnēs, to izmanto kā plānslāņa pastiprinājumu un kombinācijā ar citiem polimēru materiāliem.
Sēj zāli
Dekoratīvs veids, kā nostiprināt nogāzes no drupināšanas (stāvas pakāpe ne vairāk kā 1: 1,5). Zāli sēj uz mehāniski sablīvētām neapsildāmām nogāzēm. Novērš mazgāšanu un eroziju.
Personīgajā zemes gabalā nav cenu par elementu pastiprināšanu. Ar viņu palīdzību kļūst iespējams radīt fantastiskākos ainavu dizainus. Tie arī ļauj izveidot (importētus) auglīgus slāņus augiem..
Augsnes stiprināšanas metodes
Latvijā izmantojamās augsnes stiprināšanas metodes ļauj sasniegt labāku tehnisko parametru un stabilitāti stāvu konstrukcijām un citiem inženierbūvniecības darbiem. Šis uzlabojums, atkarībā no situācijas, var palīdzēt palielināt jaudas, pagarināt darba kārtības ilgumu un sniegt papildu drošības priekšrocības. Metode ir piemērojama dažādās situācijās, iespējams izmantot laboratorijā vai transportbumbas lādēšanas nosacījumos.
Mājas un vasarnīcas, piepilsētas būvniecība 
Kādas metodes tiek izmantotas augšēm stiprināšanai? Vai tiek izmantotas dabīgas vai mākslīgas metodes? Kādi ir priekšrocības un trūkumi katrā no šīm metodēm? Vai ir kāds ieteikums, kuru būtu vērts izmantot? Paldies!
Kādas ir visefektīvākās augsnes stiprināšanas metodes? Vai ir kāda specifiska metode, kuru ieteiktu izmantot noteiktās situācijās vai apstākļos? Kādi ir izmaksu, laika un ilgtspējas faktori, kuri būtu jāņem vērā, izvēloties piemērotu metodi? Vairāk informācijas par šo tematu būtu ļoti noderīga!