Izstrādājot jaunus dizainus, kā arī novērtējot un optimizējot esošos tehniskos risinājumus, vienmēr ir jāiedomājas ideāls, uz kuru būtu jāvadās. Mēģināsim noformulēt, kāds ir ideāls mūsdienu mājas jumts..
Iespējamā koka konstrukciju shēma izolētām jumta sekcijām
Telpas zem jumta var izmantot kā bēniņus, biljarda telpas, sporta kompleksu vai tehniskā aprīkojuma izvietošanai: gaisa kondicionēšanai, ventilācijai, sakariem, TV apraidei utt. Viņiem jābūt ērtiem, temperatūras un mitruma apstākļiem nevajadzētu atšķirties no mājas režīma. No tā izriet, ka “jumta pīrāgs” ir mājas sienas analogs, bet tajā pašā laikā konstrukcijai ir jāpārņem un jānovirza ūdens no mājas lietus laikā, ziemā sniega slodze, jāiztur vēja spiediens.
Galvenās problēmas dabiski rodas ziemā. Labi apsildāmā mājā pie 25 ° C un 30% mitruma katrs kubikmetrs gaisa satur 7 g ūdens tvaiku, bet ārā pie -25 ° C un 100% mitruma – ne vairāk kā 0,76 g / m3. Ūdens tvaika mājas / ielas daļējo spiedienu attiecība ir lielāka par 9. Protams, ūdens tvaikiem būs tendence iziet caur visām spraugām un noplūdēm, tāpēc “jumta pīrāgā” jānodrošina tvaika barjera. Nepietiekamas tvaika barjeras gadījumā virspusē esošā izolācija ir piesātināta ar kondensētu mitrumu un zaudē savas īpašības, turpmāka tvaika izdalīšana noved pie nesošo konstrukciju mitrināšanas, to korozijas, kondensāta plūsmu veidošanās un lāstekām, kas apaug ar jumtu. Jāņem vērā, ka iepriekš izmantotā parastā polietilēna tvaika barjeras plēve noveco ātrāk nekā galvenās konstrukcijas, un tāpēc ir jāizmanto speciāli izstrādātas izturīgas tvaika barjeras.
Silts gaiss, vieglāks par aukstu gaisu, dabiskas konvekcijas rezultātā tas uzkrājas zem jumta. Jumta siltumizolācijas problēma (enerģijas ietaupīšana!) Ir aktuālāka nekā sienām. Roomfate tipa cietās izolācijas standarta biezums svārstās no 84 mm pirmajā standartu ieviešanas posmā līdz 112 mm otrajā. Ja sintētiskajai saistvielai izmantojat minelītu, atbilstošie biezumi ir 141 mm un 188 mm. Tomēr viss būtībā ir tāds, ka izolāciju nevar uzklāt vienlaidu slānī, to iespiež dažādi konstrukcijas elementi, un tāpēc visai konstrukcijai jāveic termiskie aprēķini. Kļūdas izolācijā maksās dārgi mājas īpašniekam. Tie izpaudīsies kā siltuma aizplūšana caur jumtu (papildu enerģijas izmaksas), sniega kušana uz jumta, mitruma uzkrāšanās izolācijā un ēkas konstrukcijās, ledus un lāstekļu veidošanās.
Neatkarīgi no tā, cik rūpīgi tiek veikts darbs, nav iespējams pilnībā izslēgt mitruma iekļūšanu caur jumta segumu (gan gaisa atveres no ārpuses, gan izolācijas un tvaika barjeras trūkuma dēļ no iekšpuses). Lai novērstu turpmāku mitruma iekļūšanu jumta konstrukcijās un izolācijā, no īpašas mikroperforētas plēves (auduma) ir izveidots papildu tvaiku caurlaidīgas hidroizolācijas slānis. Ieslodzītais mitrums un izdalītie ūdens tvaiki tiek noņemti caur pastāvīgu ventilācijas sistēmu, ko veido dzegas un kores atveres, kā arī laika niša.
Augšējais, kritiskākais jumta slānis būs tuvu ideālam, ja tas ir izgatavots no metāla ar salocītām malām. Pašlaik izplatās dažāda veida gofrētie metāli un metāla flīzes. Ir saprotama vēlme pārcelt jumta seguma darbu galveno slogu uz rūpniecības cehu. Turklāt arvien retāk ir atrodami jumiķu meistari, kas vienlaikus ir arī skārda meistari un zina, kā augstas kvalitātes izgatavot nepieciešamās krokas. Loksnes pārklājas gan horizontāli, gan vertikāli. Neskatoties uz blīvējumiem un hermētiķiem, šos savienojumus nevar uzskatīt par apmierinošiem to ūdensnecaurlaidības ziņā. Šādi savienojumi nav piemēroti kritiskiem jumtiem. No otras puses, labi perforēts locījums, piemēram, skārda spainī vai kārbā, bez hermētiķiem un plombām, ilgst gandrīz mūžīgi. Tomēr metāliem ir ievērojams trūkums: tie ir pakļauti korozijai vienā vai otrā pakāpē. Ja neuzskatāt dārgmetālus un pusdārgakmeņus, to pārmērīgi lielo izmaksu dēļ vispasīvākais, korozīvais, veidojot stabilas oksīda plēves, ir varš. Dabiskā oksidācijas procesā gaisā sešu mēnešu laikā uz vara jumta parādās cēls noturīgs tumši brūns oksīds, kas pēc gadiem tiks pārklāts ar tik tikko pamanāmu zaļganu patinu, kas mājai piešķirs modernas pils izskatu. Vara jumts – gadsimtiem ilgi.
Lētāks variants ir izmantot speciāli izstrādātu cinka-titāna sakausējumu, rūpnīcā krāsotu cinkota tērauda loksni un, visbeidzot, parasto cinkošanu. Tajā pašā laikā tiek pakāpeniski samazināta gan jumta seguma kvalitāte, gan tā izskats. Mūsdienu mājas ideālais jumts, mūsuprāt, ir:
Vai varat ieteikt, kāda veida jumtu būtu lielisks izvēle mājas īpašniekam? Man ir grūtības izvēlēties, jo nezinu, kur sākt. Vai ir ieteicams jumta segums vai materiāls, kas izceļas kvalitātē vai dzīves ilgumā? Vēlētos dzirdēt jūsu profesionālo viedokli un ieteikumus. Paldies!
Lielisks izvēle mājas jumtam ir metāla segums. Tas ir izturīgs, ilgmūžīgs un viegli uzturams. Metāla jumts ir arī ugunsdrošs un var izturēt ekstrēmas laika apstākļus. Jums varētu arī interesēt betona jumta seguma priekšrocības – tas ir izturīgs un ilgtspējīgs, turklāt sniedz labu izolāciju. Tomēr, iesakām konsultēties ar vietējo jumta speciālistu, lai izvēlētos labāko risinājumu atbilstoši jūsu konkrētajai mājai un vides apstākļiem.