Krievu sieviešu un vīriešu vārdu saraksts

Mūsdienu slāvu sabiedrībā ir ierasts uzskatīt krievu valodā tādus pazīstamus un plaši izplatītus vārdus kā Aleksandrs, Nikolajs, Sergejs, Natālija, Olga, Anna utt. Tikai daži zina, ka krievu izcelsmes nosaukumi ir atšķirīgi, un iepriekš minētie ir aizgūti no citām tautām. Katras tautas vārdi atspoguļo tās kultūru un daudzu paaudžu tradīcijas. Zaudējot vispārīgos nosaukumus un vietvārdus, tiek zaudēta etniskā grupa un nacionālā apziņa. Sabiedrībai, kas nesaglabā savu etnisko un nominālo simboliku, nav sakņu.

Senie krievu vārdi

Personas vārds ir atslēga uz iekšējo “es”, tas ietekmē cilvēka likteni. Krievijā visiem bija divi vārdi: pirmais ir nepatiess nepiederošiem, bet otrais ir slepens, tikai cilvēkam un viņa tuvajam lokam. Vārdi bija mājas, kopiena, garīgi, slepeni, viltīgi, amuleti. Slāvi mēģināja aizstāvēties no nelaipnu garu ietekmes, kas pārņēma sajukuma cilvēkus, tāpēc viņi izvēlējās vārdus, kas neņēma vērā “redzi un dabu, lietu vai līdzību”..

Lai nobiedētu visu netīro, sākotnējam viltīgajam amuletam varētu būt nepievilcīga nozīme, piemēram, Nekras, Nevzor, ​​Kriv, Scoundrel, Doodle, Fool, Ryaby, Skew, Neryakh, Sold, Anger un citas negatīvo īpašību vai izskatu trūkumu interpretācijas. Viņi mainījās ar vecumu, tika uzskatīts, ka cilvēks no viņiem “aug” kā no īsām biksēm.

Pusaudža gados, kad veidojās galvenās personības iezīmes, tika izmantots otrais vārds. Tas pilnībā atbilda īpašnieka raksturam, tāpēc, zinot, kāds ir personas vārds, bija ļoti viegli noteikt viņa būtību un mērķi dzīvē. Šī iemesla dēļ tika nolemts nerunāt par slepeno vārdu, lai neatklātu viņu identitāti nepiederošajiem.

Personas slepenais vārds kalpoja ne tikai kā viņa aizsardzība, bet mīlošie tēvi un mātes ieguldīja viņā labklājības nākotnes vēlmes. Tas varētu atspoguļot vecāku sapņus par to, ko viņi vēlas redzēt savu bērnu dzīvē. Nosaukums tiek izrunāts katru dienu, tāpēc tam ir tik liela ietekme uz cilvēka likteni – šī ir sava veida programma dzīvei, iestrādāta tēlā. Krievu vārdu daudzveidīgā nozīme ir atkarīga no to klasificēšanas grupās:

• divdimensiju: ​​vīrietis (Mirolyub, Bogolyub, Bozhidar, Velimudr, Wenceslas, Gremislav, Dragomir, Jaroslav uc); sieviete (Lubomira, Zvenislava, Zelta puķe, Iskrēna, Milāna, Radimirs, Radosvets u.c.);
• pēc dzimšanas pavēles (vecākais, Menšaks, Pervuška, Vtorok, Tretiak, Chetvertak, piektais, sestais, Syomy, Osmoy, Devyatko);
• par morālajām īpašībām (Stoyan, Brave, Goodman, Good, Proud, Gorazd, Scream utt.);
• pēc uzvedības pazīmēm (džemperis, džokers utt.);
• pēc ārējām atšķirības pazīmēm (Svetlana, Černava, Černiša, Kudryash, Mal, Bel, Sukhoi, Verzila un visas tās);
• dievi un dievietes (Yarilo, Lada);
• saistībā ar vecāku un radinieku (Khoten, Lyubim, Zhdan, Drugan, Nezhdannaya un citu) bērna piedzimšanu;
• pēc nodarbošanās (Kalējs, Millers, Kozhemyak, Zemnieks, Mazay un citas amatniecības iespējas);
• no dzīvnieku pasaules (Pike, Ruff, Zaķis, Vilks, ērglis, Krauklis, Lark, Swan, Bull utt.).

Bērnus Krievijā varēja izsaukt pēc mēneša vai gadalaika, kā arī atkarībā no laika apstākļiem dzimšanas laikā. No šejienes senajās hronikās var atrast, piemēram, maiju vai vešņaku, salnu (aukstasiņu), ziemu (smagu, nežēlīgu) utt. Bija deminutīvās-atkāpšanās formas “nosaukumi”, kas veidoti, personvārdiem pievienojot piedēkļus. Šādu samazinājumu piemēri ir Svjatoslavs (Svjatosh), Yaropolk (Yarilka), Dobromir (Dobrynya), Vadimir (Vadim), Miloslav (Miloneg), Ratibor (Ratisha) un citi.

Vārdi ir nozīmīga tautas kultūras, mantojuma un tradīciju sastāvdaļa. Ar kristietības parādīšanos Krievijā slāvu vārdus sāka aizstāt ar grieķu, romiešu vai ebreju vārdiem. Vecās Derības kulta ministriem bija pat aizliegto krievu vārdu saraksti. Priesteru nodoms bija izdzēst no viņu dievu cilvēku un krāšņās senču tautas atmiņu. Slāvu gudrie vīri un varoņi darīja visu iespējamo, lai saglabātu krievu kultūru, un viņu pūles atmaksājās. Mūsdienu vecāki, paklausot slēptam sirds aicinājumam, arvien vairāk sauc savus bērnus uz dzimtajiem skanīgajiem vārdiem.

kristietis

Kristot gan bērnus, gan pieaugušos, garīdznieki piešķir jaunus vārdus. Viņi tiek izvēlēti pēc kristītā zīdaiņa vecāku vai pašas personas pieprasījuma, ja ceremonija notiek pieaugušā vecumā. Priesteris var ieteikt izvēlēties vārdu saskaņā ar svēto dienu no vārda mēneša vai pārcelt laicīgo uz baznīcas formu. Tātad, Andžela var kļūt par Andželinu, un Oksana tiks pārdēvēta par Kseniju, ir daudz iespēju.

Grieķijas izcelsmes

Daudzi vārdi, kurus slāvi mēdza uzskatīt par krievu, nāca vienlaikus ar kristietību. Lielākā daļa no viņiem ir Grieķijas izcelsmes. Kristietība radās Palestīnā jauna laikmeta (I gadsimta) mijā Romas impērijas labklājības laikā. Ģeogrāfiskās atšķirības dēļ oficiālo valodu funkcijas veica senie grieķi un latīņi, kuriem bija senas rakstiskās tradīcijas. Līdz ar to dažas kulta iezīmes, piemēram, grieķu vārdu pārsvars krievu kristianizēto iedzīvotāju vidū.

Romiešu izcelsmes

Kopš Kijevas Rusas ienākšanas 988. gadā Vidusjūras vecās Derības kults, grieķu un romiešu vārdi ir kļuvuši plaši izplatīti tautas vidū. Mēģinot izskaust slāvu kultūru un uzspiest jaunu reliģisko koncepciju, Vecās Derības priesteri, labi apzinoties krievu oriģinālo vārdu nozīmi, kristībā sāka pārdēvēt vietējos iedzīvotājus..

Mūsdienās var novērot šīs aktivitātes plaša mēroga augļus – daudzi cilvēki grieķu, romiešu vai ebreju vārdus uzskata par patiesi savējiem.

Ebreju cilts

Mūsdienu kristietības centrā ir ebreju reliģija, kas veltīta viņu Kungam Jahvei. Kopš Romas impērijas laikiem ebreji sekoja Vecajā Derībā aprakstītajam kultam, grāmata, kas ir ebreju Tana (ietver Toru). Reliģija ir cieši saistīta ar cilvēku dzīves veidu, tāpēc pagātnes notikumu sajaukums tika atspoguļots krievu pasaules uzskatā. Mūsdienu slāvi ir pieraduši uzskatīt svešvārdus par krievu, viņi sāka aizmirst senču mācības un uzskatus, un bija pienācis laiks atgriezties pie dzimtajām saknēm.

Padomju izcelsme

Katrs laikmets atstāj savas pēdas cilvēku pasaules uzskatā, taču ir tik nemierīgi periodi, ka tos vēsturē sauc par pagrieziena punktiem. Tātad tas notika ar padomju varas parādīšanos pēc Oktobra revolūcijas 1917. gadā, kuras vadītājs bija V. I. Ļeņins. PSRS simbolika bija sastopama visā, pat bērni tika nosaukti par godu tā laika galvenajiem notikumiem un vadītājiem. Šeit ir īss krievu padomju izcelsmes vārdu saraksts:

• Aviācija (revolucionārs nosaukums);
• Vilēns (saīsināts no V. I. Ļeņina);
• Vladlens (Vladimirs Ļeņins);
• Kims (galvenais);
• Lenards (Ļeņinistu armija);
• Oktyabrina (oktobra revolūcija);
• Rem (pasaules revolūcija);
• Staļins (Staļins).

Mūsdienu krievu vārdi ar slāvu saknēm

Izteiciens ir zināms: “Kad jūs saucat par jahtu, tā kuģos.” Šis paziņojums ir pilnībā piemērojams personas vārdam. Vārdi ar slāvu saknēm intuitīvi un dziļi nozīmē katru krievu. Slāvu vārdu var atšķirt no sveša, ja uzzinājāt, vai tavos dzimtajos vārdos ir kādas tā daļas. Lielākajai daļai patieso krievu vārdu vienā saknē ir “gods” (slavēšana), “mīloši” (mīlošs), “miers” (mierīgs), kas daiļrunīgi raksturo slāvu tautas augsto morāli un mierīgo garu.

Populārs

Slāvu tautas gars ir spēcīgs. Neskatoties uz svešo ietekmi, krievu kultūra pastāvīgi atjaunojas. Neatkarīgi no tā, kā jaunā paaudze novirza Rietumu vērtību uzmanību, ar vecumu katrs slāvs sāk arvien meklēt saikni ar savām patiesajām saknēm. Tas izskaidro vēlmi saukt bērnus pēc viņu ģimenes vārdiem, kurus izgudrojuši mūsu krāšņie senči. Lai gan jāpaiet laikam, pirms mūsdienās populārie ārzemju izcelsmes krievu vārdi, piemēram, Artjoms, Alise, Aleksandra, Barbara, Veronika, Ivans, Marks, Ieva, Gļebs un citi vairs netiek izmantoti slāvu vidū.